Susumājas

     Brīvdienas paskrēja ātrāk nekā man to gribētos. Padarīju krietni mazāk nekā vajadzētu. Jumta maiņa un ar to saistītie remonti augšstāva istabās ir krietni ieilguši. Diemžēl.... Bet nu čubināsimies lēnām uz priekšu, vai tad pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Gan jau arī šis "mūžīgais remonts" beigsies un sāksies nākamais. :D

     Mājskolā šodien:

Emīls - risināja matemātikas uzdevumus. Vecmāmiņa brīvdienās bija ciemos un uzdāvināja skaitļu slejas. Emīls nebūs Emīls, ja neķersies klāt risināšanai. Iedevu sarežģītākos variantus, bija arī dažas kļūdiņas. Tas pat labi, lai puika saprot, ka nav tik izcils, kā pats iedomājies. :D

Dāvis - apguva dabaszinībās jauno vielu - Saules sistēma, zemes pavadoņi, diennaktis, mēneši, gadi, paisums, bēgums - bija ļoti interesanti, jo visu kopā lasījām, domājām, ņēmām lielo globusu, tēta lukturīti un skatījāmies, kā tas varētu būt.

Pēc tam abi pabeidza sociālajās zinībās uzdoto dzimtas koku ar profesijām. Gāja lēnām, puiši pa brīžam stīvējās, kurš ko darīs, bet beigās viss sanāca itin labi. Abiem bija sadalīts - Emīls pētīja tēva līniju, Dāvis mātes. Ko mēs ar vīru nezinājām vai neatcerējāmies precīzi, to puiši zvanīja un jautāja vecmāmiņai un vectētiņam. Savukārt mums ar vīru bija interesants novērojums - kā veidojas vēsture. Ir mūsu ģimenes kokā pusmāsas, pusbrāļi, par kuriem pieminēts netiek. :D Ņipri tie vecvectēvi bijuši. Bet mūsu vecmāmiņa par saviem pusbrāļiem, pusmāsām atcirta, ka vai tad tie skaitās. Vectētiņš par savu zara pusi vispār klusē un izliekas, ka neko nezin. :D Mums ar vīru no malas skatoties tas šķiet tik bērnišķīgi - ja man kas nepatīk, tad tā nav taisnība. Bet katrā dzimtā tak savas melnās avis. Laika griezumā tas šķiet tikai interesanti un būtu žēl, ja aizietu nebūtībā...

     Ak jā, vēl kas - pirmo mācību priekšmetu puišiem ļāvu izvēlēties šodien pašiem. Galvenais uzsvars šodien bija - pabeigt dzimtas koku. Tad nu var redzēt, kas kuram puikam iet pie sirds visvairāk.

     Savukārt pēcpusdienā mani "izsita no līdzsvara" Rīgas bāriņtiesa. :) It kā jau nekas tāds - uzzvanīja un pieteicās ciemos, rīt no rīta būs klāt. Bet tā tīri cilvēcīgi - satraukums ir pie katras šīs ciemošanās. Un, protams, gūzma darbu uz vakaru arī sanāk - ārpuskārtas mājas pucēšana, kārtošana un vienkārši satraukums. Klāt vēl arī nāk informācija, ka pavisam drīz būs Melas sēde un līdz ar to apjausma, ka pavisam drīz mēs šķirsimies. Man ir skumji par to... Jā, jā, jā - bērnam būs labi utt. utt., un tas jau bija zināms un sagaidāms, bet skumji ir... šovakar...