Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu... (Rom 8,28)

Mūsu saime kopš vakardienas ir kļuvusi kuplāka par divām jaukām meitenēm. :) Grēks jau droši vien tā teikt, bet tāda sajūta, ka katrus nākamos audžubērnus TTA mums sūta arvien foršākus, mīļākus, jaukākus. Nē, nu iepriekšējie arī pilnīgi noteikti bija visvisburvīgākie, bet šie ir vēlvēl... :D Gan jau tā pirmā sajūsma un laimes sajūta rimsies, kad sāksies kādas problēmas (un tās jau tak neizbēgami būs), bet pagaidām mēs visi baudam laimi. Diezgan bieži man saka - kādi jūs malači, cik labu darbu darat - bet taču tā mūsu laime, jaunas sajūtas, jauna pieredze bagātina mūs pašus kā ģimeni, katru atsevišķi. Abi puiši kā mazi gailēni lēkā apkārt lielajai audžumeitai, izrādās paši, lutina viņu. Kopumā jāsecina - audžuģimeņu būšanas ir viens tāds makten egoistisks pasākums - mēs taču to daram savai laimei! Un, protams, ir forši, ka arī citus varam darīt laimīgākus.
Tā nu pēdējās dienas vienā skriešanā, bet tai pat laikā viss tik gludi kārtojas, dienas ir tik piepildītas ar labo.
Šai sakarā mani ļoti uzrunāja šīsdienas rīta lūgšana no  Mieram tuvu:

Mans Dievs, laika Kungs, dari, lai es protu labi izmantot šo laiku, ko Tu esi man devis, un piepildītu atdot to Tev.
Mans Dievs, laika Kungs, palīdzi man, lai ik dienas man ir
laiks būt ar sevi,
laiks satikt Tevi un laiks uzklausīt citus,
laiks strādāt un laiks novērtēt sava darba augļus,
laiks apbrīnā aizturēt elpu un laiks elpot mierā,
laiks apklust un laiks apstāties,
laiks pasmaidīt un laiks pateikt paldies,
laiks aizdomāties un laiks piedot,
laiks gaidīt, laiks mīlēt un laiks lūgties...
Mans Dievs, laika Kungs, es atdodu Tev visas šīsdienas stundas un visas savas dzīves dienas līdz pat brīdim, kad ar Tavu žēlastību mans laiks virs šīs zemes būs piepildīts.

StarParty Suntažu oservatorijā

Sestdien, kā jau lielākā daļa Latvijas, arī mēs lūkojām zelta rudeni. Braucām uz Suntažiem, kur notika 10. Starparty. Sīkāk par pasākumu un lekcijām, kuras mēs arī ļoti ieinteresēti noklausījāmies, var palasīties starspace.lv.

Zeltainā Latvijas daba.

 

Ierodoties Suntažu observatorijā.

Aiz mums varens aitiņu bars - esot 150 vuškas.

Pie pīļu dīķa (gan jau ne tikai pīles tur plunčājas). Saimniecībā redzējām vēl arī zosis, tītaru, vistas, gaili, pērļvistiņas.

Marija brīnās, kā dīķī viena pīle šļakstās.

No zosīm gan labāk pa gabalu. Šīs itin niknas bija.

Marija izaicina likteni un zosis. Vienreiz gandrīz arī dabūja trūkties - no malas jau skats labs - skrien bērns kliegdams, bļaudams, un pakaļ dzenās piecas zosis, arī kliegdamas, bļaudamas. Bet brīdināta mazā ziņkāre bija, tā ka bēda un satraukums ātri pārgāja. Tagad jau pati atceras kā lielu piedzīvojumu. :)

Un auniņu baroja.

Un auniņš viņu vizināja.

 Laimīgā mana meitene!

Te jau daži nopietnāki instrumenti. Kamēr vēl uz zvaigznēm un mēnesi nevar 'šaut', tiek tēmēts uz koku galotnēm.

Starp lekcijām.

Kad satumsa, pētījām mēnesi. Dāvim ļoti patika. Visiem tika arī piemiņas dāvaniņas. Superīgs pasākums. Un mēs jau līdz galam nemaz nepalikām, aizbraucām ap 10 vakarā, pat nestāvējām rindā uz lielo teleskopu. Gara diena Marijai sanāca. Un Annis arī mājās slimoja. Nākošreiz arī programmas nakts daļu plānojam izbaudīt (vismaz puiši ar tēvu).

Daži mirkļi no vasaras

Dzīve man šobrīd skrien ātrāk, nekā es spēju tikt līdzi. Laikam tāpēc šodien mēs gandrīz visi apslimuši - vismaz ir iespēja apstāties.

Dažas bildes no skaistās vasaras. Rudens sākumā mūsu saimei nācās apmest kūleni - tāpēc arī mana atgriešanās blogā apstājās. Pāris vārdos sakot, negaidīti un neplānoti mūsu audžumīluļus atdeva atpakaļ bioloģiskajam tēvam. Protams, ļoti žēl. Lai nu viņiem visiem veiktos un izdotos - tad jau tas būtu lieliski - tēvs tomēr. Bail jau par to nelāgāko scenāriju, ka pēc laika bērniem nāksies vilties pieaugušo pasaulē atkal. Tā jau viņiem ticība un uzticības 'lielajiem' stipri traumēta, bet bērnu dēļ, es lūgšu TTA un cerēšu ļoti, ka šoreiz viņiem kopā viss izdosies. Bet tātad - dažas bildītes vēl no skaistā kopābūšanas laika :)

pelde Daugavā katru pēcpusdienu, kad vien laika apstākļi atļāva :) starp citu, lielisks veids kā bērnus dabūt tīrus !

Jo lielāks/vecāks, jo aukstāks/slapjāks šķiet ūdens.

Mūsu mazais princis :) ir taču līdzīgs, vai ne?!

Man atveda krustmeitiņu paauklēt. Bet es jau pie tās auklēšanas netiku pielaista - sīva konkurence. :) Dzīva lelle patīk pat puišiem!

Dāvis Jāņos. Šogad bezgala skaistas bija arī rozes (fonā). :)

Pie Jāņu ugunskura. Ierasti mums tiek kurināts tikai 'mangalis', bet šogad ļoti sakārojās arī īstu ugunskuru. Un labi ka tā! Dziedājām ilgi, smējāmies un priecājāmies. Skaisti svētki sanāca. Bija arī daži 'kritušie' turpat zālītē, tos tētis gādīgi līdz gultiņai aiznesa.

Dzīvs pierādījums tam, ka mūsmājās bērni aug kokos.

Vecākais un jaunākais bērniņš.

Un koki mums ir ražīgi. ;)

Kokos mums aug arī skaistas puķītes. :)

P.S. Blogs nez kāpēc sagāza dažas bildes uz sāniem - vakars vēls, galva sāp - nāksies atstāt kā ir. :)

Virtuālā augšāmcelšanās :)

Kāds laiciņš pagājis. :)
Domāju tā un šitā - un izdomāju... jāturpina pierakstīt te mūsu ikdiena. Pašai tik patīkami pārlasīt senos ierakstus, ka grēks neturpināt. Noticis ir milzīgs daudzums skaistu un ne tik skaistu lietu - es pat necentīšos visu atcerēties vai ierakstīt. :D
Pārskatīju blogu un sapratu, ka gribu turpināt rakstīt...
Vairs gan ne par ģimenes skolu... Šogad bērni apmeklēs valsts skoliņu (tā nu tas ir lemts), es nesīšu mājās lielo mamutu. Šodien pirmā darba diena. (savādāk jau pie bloga nepiesēstos :D).
Palēnām salādēšu arī kādas bildītes, atmiņas no vasaras. Vēl jau man nav sajūtas, ka vasara būtu beigusies, laiks lutina. Bet rutīna gāžās virsū - dārziņš, skolas, pulciņi, pienākumi. Un kur nu vēl atgriešanās darbā pēc vairāk kā divu gadu pārtraukuma.
Puiši pagaidām sajūsmā par skolām - bet vēl jau tik pirmā nedēļa. Dāvis mani ļoti pozitīvi pārsteidzis - ka nu tik nepārdeg, ļoti jau cenšās šobrīd. Emīls savukārt pārsteidza negatīvi - jaušās problēmas uzņemties atbildību pašam par sevi, savu rīcību. Laikam jau savas sekas arī pavadītajam gadam mammītes paspārnē.
Arī es sevi jūtos pārsteigusi negatīvā plāksnē - brīžiem šķiet esmu gatava jukt prātā no nespējas kontrolēt VISU. Itkā jau man sen vajadzētu saprast un zināt, ka visu nav iespējams paredzēt, ietekmēt un kur nu vēl kontrolēt - kur nu vēl astoņu bērnu ģimenē. Aber palaist vaļā un uzticēties - lūk ko man vajag fiksiņām apgūt. :)

Te man aizķērusies vēl tāda saules pielieta bildīte no vasaras vidus, kad visi kopīgi un vēl gluži kontrolēti ietur pusdienas. :)

Dzīvie dzīvo dzīvu dzīvi :)

Jau mēnesis pagājis, kopš pēdējā rakstītā. Tik daudz jauna, skaista, interesanta noticis.
Jā, mums ir ģimenes pieaugums - mūsu pulkam pievienojās trīs audžubērni - māsiņa (6.g.) un brālīši (4.g. un 2.g.). Dzīve ir uzņēmusi apgriezienus ne pa jokam :D Atceros, pirmās dienas vakaros kājas un muguru nejutu no nepierastā slodzes pieauguma, bet nu jau ir labi.

Man ir daudz palīgu - meitenes ir klāt visur, viss viņām ir jāredz, jāzin un ja vēl sanāk ko izrīkot - lieliski. Nu tādas priekšnieces man aug! :D

Zēniem vienkāršāk - ja jādara, tad jādara. Ņem un izdara.

Šis jau vairāk iekš ģimenes skolas - abi skolnieki uzmeistaroja pagalmā fortu. Visnotaļ iespaidīga konstrukcija sanāca, žēl, ka bildēs grūtāk to atainot.

Fortam ir viena ieeja un visapkārt lūkas - novērošanai un, skaidra lieta, ka arī ienaidnieku uzbrukumu atvairīšanai.

Skats no iekšpuses - jumts kārtīgs, uz galvas nekas nepil un vējš arī īpaši klāt netiek. Florbolu iekšā gan nespēlēja. :D Vai tad nav skaidrs katram, ka tā tak lielā šautene?! :D

Pavasara sezonas atklāšanas ballīte. Jā, ak svētās šausmas un bērnu prieks - kola arī bija sarūpēta.

Šis nu laikam atsevišķs stāsts. Kā nu tur bija - "poskolznulsja, upal, očnulsja - gips". Kāja pušu. No pavasara darbiem veiksmīgi izvairījies, sildās mans cienīgais saulītē.

Mānīga tā pirmā saulīte - tāda, ar zobiem! Labi, ka ir kur pasildīties.

Tāds neliels ieskats aprīlī.
Puišu mācības - nu jā, viss notiek, katru dienu ir valodas matemātika. Gandrīz katru dienu ir kautkas no dabaszinībām. Sociālajās zinībās veiksmīgi ievijās apkaimes tīrīšana, talkošana. Un viena liela dzīves skola - iemācīties sadzīvot, pieņemt savā pulkā vēl trīs biedrus, pieslīpēt savus niķus un stiķus ar viņējiem - daudz prieka, daudz satraukuma un ļoti, ļoti daudz sarunu. Brīžiem šķiet, ka es tik runāju, runāju un runāju bez mitas. Bet ir jūtams rezultāts - ir jau trausla tā ķīviņu/saticības robeža, bet mācamies visi kopā dzīvot dzīvi skaisti.

...

Nu ko, nedaudz jāatskaitās. :)
Mācībās viss notiek - katru dienu ir latviešu un angļu val. un matemātika. Nav jau viegli katras dienas tēmu vairs atcerēties. Nu, šodien, piemēram, Emīls angļu val. darbojās ar pagātnes formu, pāris uzdevumiem no mācību grāmatas un viens stāstiņš no interneta (lasīt, tulkot un pāris klāt pievienotos uzdevumus izpildīt).
Matemātikā darbojamies ar decimāldaļām.
Latviešu val. teikuma analīze, gramatiskie centri, komati. Pagājušajā nedēļā izgājām cauri vārda sastāvdaļām, vārdu darināšanai, salikteņiem un uzsākām darboties ap lietvārdu - tā gramatiskajām pazīmēm. Literatūrā top domraksts par brīvlaikā izlasīto A.Dimā "Trīs musketieri".  
Mājturībā savas istabas tīrīšana un uzturēšana kārtībā - sūknēšana ar tvaika putekļsūcēju, putekļu slaucīšana.  
Vizuālajā mākslā devu brīvu vaļu zīmēt, ko sirds vēlas - sirds izvēlējās zīmēt klinšu ērgli. :)
Tas varētu būt saistīts ar piektdien notikušo mācību ekskursiju Rīgas Zoo. Tātad dabaszinībās - dzīvnieku daudzveidība un visa tā informācijas bagātība, ko piedāvā Rīgas Zoo.

Neliela fotoekskursija no Rīgas Zoo arī šeit:

Starta pozīcijā :)

Šis nemaz par auksto laiku nebēdāja un laipni mūs sagaidīja.

Dāvim vilki ļoti mīļi...

Lielie bruņurupuči - izskatījās diezgan žēlīgi. Mans lielais audžudēls uztraucās, vai viņam nesāp tā kājiņa.

Žirafu mājā. Dāvis kaut ko gudru stāsta.

Mīļi kaķīši.

Lauku sēta. Bērniem ļoti, ļoti patika. Te tāds nedaudz nosvīdis ponijs. Lāga dzīvnieks, ļāvā bērniem sevi papaijāt, pakomunicēja ar mazajiem.

Aitiņas...

Kaziņas - man ļoti, ļoti patīk... Ja man kādreiz būs kāds lauku plašums pieejams, es gribētu savu saimi papildināt ar kādu no šiem gudrajiem dzīvniekiem.

Superīga skeletu izstāde. Kopumā favorīts Nr.2 uzreiz aiz tropu mājas.

Kuprvalis

Visi pēta un lasa, un pārspriež.

Vardītes, krupīši.

Redzējām arī visādus čūskuļus un rāpuļus.

Skaistulis, vai ne?!

Divu dāmu saruna  ;)

Nosalis, saguris un laimīgs! Tā varēja teikt par katru no mums. Bija lieliska diena!

Nepieminēju, ka iekš Rīgas Zoo mēs nokļuvām audžuģimeņu pasākuma ietvaros. Pasākums bija rūpīgi gatavots, bija arī dažnedažādi komandas uzdevumi, putnu būrīšu meistarošana, noslēgumā bija sarūpētas siltas pusdienas. Mēs gan šoreiz tā savrupāk, paši pētījām un staigājām, jo mazie vēl par mazu, abi lielie arī negribēja atsevišķi ko darīt. Laika apstākļi arī, diemžēl, nelutināja, bet neskatoties uz to bija forši. Satiku kādu laiku neredzētus cilvēkus, papļāpāju ar citām audžumammām.


Dāvis arī braši strādā. Latviešu val. izmācījās par personu vietniekvārrdiem un skaitļa vārdiem, izpildīja arī uzdevumi.lv piedāvāto. Matemātikā ģeometrija - darbojās ar laukumiem un perimetriem. Un izņēmām arī daļas, to salīdzināšanu, arī teksta uzdevumus ar daļām. Apķērīgs puika, viss iet bez aizķeršanās.
Angļu val. katru dienu pa stāstiņam, ar kuru padarboties. Arī krievu val. iet uz priekšu ļoti labi, lasa labi, jau nedaudz pie gramatikas pieskārāmies - locīšana vsk., dsk., vīr/siev. dzimtēm.
Vizuālājā mākslā arī Dāvim piešķīru brīvu izvēli - ir radīta mašīna.
Sports abiem ir ļoti aktīvs - puiši ir atsākuši batuta sezonu, kā arī abi ir uztaisījuši zobenus (mājturība??) un pagalmā notiek musketieru cienīgas cīņas un dueļi. Arī sniegs ir jāpadauza un jāpabaksta - varbūt tad ātrāk tas pavasaris nāks?