veļasmašīna, lielā balle, slimnīca un jauni datori...`

Dzīve, šķiet, skrien ātrāk nekā es tai līdzi tieku... daudz jaunumu...
veļasmašīna...
mūsu vecā, labā saplīsa. un meistars paprasīja 60 rubļus tās remontam. nja... antikvariātu tiešām ir dārgi remontēt. un mēs ar vīru sapratām, ka lētāk ir pirkt jaunu. Nu labi, ne gluži lētāk, bet prātīgāk noteikti. Bet, tas bija jādara ātri, jo pāris dienās bez veļasmašīnas es riskēju noslīkt mazgājamo drēbju kaudzē. It sevišķi, ka mājās ir caca, kas pārģērbjas vairākas reizes dienā un nav nemaz svarīgi, vai drēbes ir sasmērējušās vai nē. tādas - pavalkātas, tās viņai vairs neder.
Nu lūk - sakrita viss arī tā, ka mana mammā zvanīja, ka esot mums naudiņu pārskaitījusi, lai vieglāk un tā vnk - nu, aiz mīlestības laikam jau :) Es vēl nodomāju, ka šobrīd tīri labi tiekam galā, bet nu labi, mazums jau, kas var atgadīties. :) un atgadījās, redz, arī..
un vēl viens sīks fakts - kautkad ap Ziemassvētkiem es tieši vīriņam iečīkstējos, ka mūsu vecā vešmašīna jau laikam nekad neplīsīs. Bet tā gribētos arī veļas žāvētāju... bet mūsu šaurībā divus tādus agregātus pirkt būtu neprāts. un likt jau arī nav kur...
Un tātad - piektdiena tika veltīta jaunas mašīnas meklējumiem. Sākumā sērfojums internetā, lai saprastu, ko mēs gribam un ko varam atļauties. Tad ss.lv izskatīšana un brauciens pa Rīgu - sākām ar Verneriem, bet tur pēc svētkiem esot viss izpirkts, tad vēl pāris veikali, no kuriem vienā es atradu savu jauno bitīti. :) Cik nu jaunu, bet es ļoti ceru, ka pirms manis viņu izmantoja kāda apzinīga un rūpīga angļu kundzīte. :) Tad nu - 'sbilas mečta idiota' - man ir veļas mašīna ar žāvētāju - divi vienā. Pagaidām pirmie mēģinājumi viņu apgūt ir ļoti veiksmīgi un es esmu ļoti, ļoti apmierināta ar rezultātu. Un laimīgs ir arī mans lielais puika, kura istabā līdz šim žāvējās veļa ziemas/lietainā utml. laikā, kad nevar veļu žāvēt ārā.
Liels paldies, mammu! :) Bučas no mums visiem! Redz kā sanācis - iepriekšējo mašīnu pirms 10 gadiem Tu mums sarūpēji, un tagad nākamā arī galvenokārt Tavs gādājums. :) Tiešām, paldies!!!

Nu, lūk! Sestdien beidzot notika lielā Annas gada ballīte. Bija pārcelta dēļ visām slimošanām. Ballīte manuprāt izdevās, bērni arī priecīgi. Nedaudz saskuma puiši, ka Kirs netika. Bet kopumā jauki! Vakarpusē daļa ciemiņu vēl izgāja ārā iemēģināt mūsu grubuļaino piemājas ledu. :D Atzina par ļoti grubuļainu esam (nu ja, sliktam dejotājam jau arī kurpe spiež... vai kautkā tā... :D) Izciemojāmies līdz vēlam vakaram un ap 10 laimīgi un pārguruši devāmies gulēt...
bet...

Annis, kurai bija jau vēl nedaudz puņķis aizķēries, nedaudz reizēm pakrekšķēja..
sāka klepot. un nerimās divas stundas. līdz es neizturēju un izsaucu ātros, lai atbrauc paskatās to mazuli. Un tā mēss vienos naktī nokļuvām bērnu Gaiļezerā. Nekas jau traks nebija, galvenais, plaušas tīras - briesmīgas iesnas, bronhīts ar. Un arī alerģija traka izmetās. Pieļauju, ka arī tas tik pēkšņi saasināja visu citu - viņa tiešām notūka, un tas radīja man to iespaidu, ka cilvēkam elpot dikti grūti. Visu nakti pa uzņemšanas nodaļu noganījos ar viņu, paņēma uztaisīt visa veida analīzes, uztaisīja vairākas inhalācijas, iztīrīja degunu. ļoti jau gribēja arī kādu sistēmu izpilināt, bet neizdevās. Deviņas reizes mēģināja katetru ielikt, i rokās, i kājās, bet nekādīgi - visu laiku vai nu plīsa asinsvadi vai gāja ciet. Beigās kājā pat tīri labi ielika, bet kad pēc pusstundas nāca likt sistēmu, tā nekur netika - nevarēja izskalot. tā arī lika beigās mieru šim bērnu spīdzināšanas paveidam. Nu lūk, un nākamajā dienā, saņemot analīžu rezultātus, kas bija gana labi - izrunājām visus jautājumus ar doku un braucām mājās. Un vizīte pie alergologa ir mūsu saraksta augšgalā. Jo ļoti lielā mērā šo visu izprovocējā ballītē saēstie brīnumi, it sevišķi - veseli divi Staburadzes tortes gabaliņi. Tāda lūk, bija svētdiena.

Bet nākamais stāsts par datoriem. Es jau kādu laiku atpakaļ diezgan nekautri piezvanīju vienam (pat nezinu, kā precīzi būtu teikt) - nu, ģimenes cilvēkam, vai? - es viņu par krusttēvu Mārtiņu no bērnības saucu. :) Lieta tāda, ka mums noplīsa viens kompis, uz otru mācību laikā un ne tikai veidojas regulārā dzīvā rinda un vsp - ir gana daudz ejošu dažāda kalibra un kvalitātes monitoru, bet trūkst kastes. Un es ļoti cerēju, ka viņš vienu tādu kasti (nu, daudz maz ejošu), varētu sarūpēt mums, nabaga radiniekiem :)
Un lūk, Mārtiņš piezvanīja, lai braucot pakaļ.
Vīram šodien kā reiz audžuģimeņu pasākums, pēc kura ieskrēja paņemt mums tik vajadzīgo dārgumu. Bet dārgumi ta bija veseli divi. :) Cik es esmu priecīga! Milzīgi paldies, Mārtiņ, no mums visiem! Pirmām kārtām, jau lielisks lielais kompis, kas pilnībā atbilst mūsu necilajām vajadzībām - bērni var raženi darboties ar Offisa programmām, internets iet, arī filmas varam skatīties. Nedaudz saskumu, ka neizdevās mūsu lieko videokarti pierunāt darboties, bet vīrs vēl domās, kamdēļ tā, jo tīri tehnoloģiski viņa pat sākumā aizgāja itkā, un vieta tai kartei katrā ziņā ir, bet pēc tam Windows kārās nost no šitādas mūsu izrīkošanās. Bet arī esošā videokarte ir Ok un viss strādā lieliski. :)
Un bonusā es vēl esmu saņēmusi nelūgtu, bet tamdēļ vēl jo lielāku pārsteigumu - Fujitsu Siemens tab - mazu, smuku, mīļu... Pateicoties tam, es šobrīd, tik vēlā vakara stundā varu gulēt gultā un šeit rakstīt. :) Kuram tak gribētos sēdēt pie galda nakts vidū, bet gultā ar mazu portatīvo klēpī jau ir krietni vieglāk. Bučas Mārtiņam - viennozīmīgi! Šobrīd es jūtos milzīgi viņam parādā. Ceru un lūdzu, ka viņam ar tiks bagātīgi atlīdzināts par rūpēm - ja to nevarēšu es kādreizi, tad vismaz varbūt kāds cits. Nu tas tā, no sērijas, ka labs darbs nedrīkst palikt nepamanīts. :)
Puiši jau bija ienākuši istabā un sajūsminājušies, ka man esot jauns planštnieks :) Nu, ne gluži, bet ļoti tuvu tam. Ceru rūpīgi lietot dāvāto un ar labu vārdu pieminēt Mārtiņu ik reiz, kad izmantošu datorus (tātad - bieži :D)!! PALDIES!!!!


Mācības arī bija, bet par tām citreiz.
Ar veselību švaki vēl iet - kas var un grib - pieturiet īkšķus par maniem mazākajiem un palūdziet TTA, lai sargā! Paldies!