Liekam jaunu bildi iekšā :)

Esam krietni atpūtušies. :) Par to liecina fakts, ka brāļi šodien astoņos jau naski taisīja sev brokastis un bez 10 min 9 jau sēdēja pie galda un prasīja - ko darīsim?
Darbiņus iedevu un, kamēr lielie mācās un mazule vēl guļ, pastāstīšu, ko pa svētkiem sadarījām.

Lietainie Ziemassvētki mierīgās noskaņās. Mūsu tradīcijas jau kādus gadus 7, šķiet, ir nemainīgas - 24.decembra pēcpusdienā dodamies uz baznīcu, pēc tam mājās laužam oblātes, veltam viens otram siltus vārdus un mīļus vēlējumus. Arī pārējā vakara ēdienkarte ir nemainīgi tradicionāla - pelēkie zirņi ar ceptu speķi ar sīpoliem, pašu štovētie kāposti ar daudz gaļu un kefīrs. Saldajā pašu taisītas piparkūkas un saldie ' riekstiņi'. Pēc kārtīgas izēšanās sekoja bērnu priekšnesumi, lai pie dāvanām tiktu :D Šogad i dziedāja, i dzejoļus skaitīja, i instrumentus spēlēja un Marija pat uzdejoja.

Gada nogalē bija arī ģimeniska eglīte pie meiteņu krusttēva Mārtiņa.

Ciemojāmies Tīravotos un nosvinējām Dāvja un Dāniela apvienoto vārdadienas ballīti.

Pie mums ciemojās Marijas krustmāte - svinējām Marijas 4.dzimšanas dienu.

Veco gadu pavadījām un Jauno sagaidījām godam - bija kārtējā izēšanās. Ciemos atbrauca mana mamma. Bērniem par prieku, uz kādu pusstundu vecgada vakarā bija pazudusi elektrība. Latvenergo atsūtīja sms, solot novērst bojājumus 3 stundu laikā un mēs, pieaugušie, jau paspējām satraukties, jo kā nekā - viss tak uz elektrības - ūdens pa 3 stundām beigtos, apkure arī, jo bez piespiedu cirkulācijas sūkņa katls riskētu pārkarst, tātad kurināt īsti nevar. Bet viss jau labi - salaboja tiešām operatīvi. ;) Tik nākamajā dienā uzzināju, ka mums paveicies, jo pāris kvartālus tālāk draugi sēdējuši teju 4 stundas bez elektrības un pieslēguši tik ap kādiem 11 vakarā. Šogad papildus ierastajam salūtam, kas Ikšķilē ir ļoti bagātīgs - šauj kādu pusstundu no visām pusēm, spēj tik skatīties - mēs bijām plānojuši palaist gaisā dažas laternas. BET - vējš bija ļoti, ļoti liels... Tomēr mūsu neatlaidība bija vēl lielāka un atradām gana klusu pļaviņu ar aizvēju un divas laternas mūs skaisti priecēja augstu gaisā. Ja godīgi, priecājos kā bērns, kad laternai beidzot izdevās pacelties. :)

Sestdien bijām aizbraukuši ciemos pie Melānijas. Man bija prieks viņu satikt un priecājos arī, ka viņa ar prieku mani sagaidīja. Sākumā bija tā mulsinošāk - meitēns ar izskatījās laimīgi apjucis ar divām mammām un diviem tētiem :D Skraidīja no viena pie otra, skaidrodams - re kur mamma un mamma, tētis un tētis. Savukārt Marija izrādīja acīm redzamu greizsirdību un tas arī palīdzēja diezgan ātri un dabiski atrisināt situāciju - mēs ar vīru kļuvām par Marijasmammu un Marijastēti, savukārt otrais vecāku komplekts tika nosaukt par Melānijasmammu un Melānijastēti - un meitenes varēja mierīgu sirdi rotaļāties un izklaidēties. Un diena patiešām izdevās skaista. Brauksim vēl :) Un brauks Mela pie mums ciemos, kad siltāks paliks, lai var visi pa pagalmu izskrieties :) Tiešām prieks, ka meitēnam viss tik harmoniski nokārtojies, labi iejutusies un pieņēmusi jauno ģimeni, nav viņai arī kādu pārdzīvojumu vai dusmu, ka mēs viņu pametuši vai no viņas dzīves pēkšņi pazuduši vienā dienā. Jā, un tad man jādomā par Vaļuku - un es varu tik lūgt Tēti, lai sargā viņas sirsniņu...

P.S. Būs arī foto, bet kaut kad vēlāk - mums te kārtējais nobrukums ar kompjiem -pie bildēm šobrīd netieku.