Dullā pirmdiena

Šodien gāja ļoti raibi :D Un man ir par ko padomāt...

Bet iesākumā - mēs aizgulējāmies. Pamodos astoņos, tātad Māris skolas autobusu nokavējis un izmisīgi lūdzas, lai ļauju palikt mājās. Un es - atļāvu. BET puisis laikam bija domājis, ka mājās palikt ir tas pats, kas atgriezties gultā. Aizmirsa, ka mājās darba dienu rītos arī ir skola. Un tad tikai jautrība sākās. Ar visiem iespjamajiem - es nezinu, es nesaprotu. Ko tik nejautāju par kādu no skolas priekšmetiem - neko nezinu. Labi, ka ir tāda e-klase, kurā, ak šausmas, uz rītdienu ir ierakstīts pārbaudes darbs bioloģijā. Nē nu, zēns jau protams, apgalvoja, ka visu zin. Kad jautāju, par kādu tēmu kontroldarbs - to gan viņš nezinot. :D Pateicoties tam, ka man ir jau atstrādātas pāris izsmalcinātas spīdzināšanas metodes - tomēr noskaidrojām, ka elpošanas un asinsrites sistēmas. Un sākām mācīties!!!! Ja es būtu zinājusi, cik tas būs grūti un laikietilpīgi, varbūt nebūtu arī sākusi. Pārsteigts bija bērniņš, kad redzēja, kā atšķiras viņa 'mācos' no mūsējā. Bet man ir tiešām žēl, ka viņš dirn tai skolā tās milzīgi garās stundas - neko neiemācoties. Nu kautkā jau uz sešiniekiem izbrauc, izšļūc, bet reāli neko nezin un nesaprot. Labākajā gadījumā varbūt atceras, ka par to kaut kad ir runāts vai kaut kur dzirdēts. Arī ar fiziku, kā noskaidrojām, ir bēdīgi. Arī ar ķīmiju. Arī ar ģeogrāfiju. Nedaudz labāk ir sportā, literatūrā un mūzikā. Varētu būt tīri labi arī vizuālajā mākslā, ja vien darbiņi tiktu pabeigti un nodoti. Bet īstenībā - galva puikam pat ļoti OK. Nu gudrs bērns, tik slinks. Un jā, sistēma jau tāda - skolai galvenais, lai viņš sēž klasē, nevienam īpaši netraucē. Bet pārējais, tas jau - ja bērns grib, lai tak mācās. Bet ja bērns neko negrib tā īpaši? Mazāks bija, kautko vēl gribēja, bet nu jau ir nokauta jebkāda zinātkāre. Bet mājās viņš ir ap sešiem, citas dienas ap astoņiem (ja mākslas skolā vēlie vakari). Tad ķeras pie nenormāli daudzajiem mājas darbiem. Un ēst un gulēt. Un nestāstiet man, ka tas ir normāli. Kā arī nestāstiet, ka bērnam ir pašam jāgrib un jāzin ko grib. Jā, viņš grib - dabūt sekmīgu atzīmi - un to arī tīri labi izdara. Bet zināšanu tak nav... Un patikšanas arī... Labi, nevajag visam patikt, bet kādam priekšmetam, kautkam ir jāpatīk... Man šķiet...

Arī pārējie mācījās. Bet vairāk paši. Vispirms abiem bija vizuālā māksla. Dāvis izvēlējās pats, ko zīmēt no "Lielās zīmēšanas grāmatas" - izvēlējās zīmēt pilsētu perspektīvā. Pirmais variants galīgi nesanāca, bet otrais jau bija pieņemams. Bet laiku tas aizņēma - oj, oj, oj - ap diviem bija gatavs izkrāsots darbs. Tad vēl sports. Pēc pusdienām - krievu val. - rakstīja skolotājas iedoto darbiņu. Nedaudz gan buntojās, jo uz darba rakstīts, ka tas paredzēts 5., 6. klasei, bet tak puika gudrs, ko nu tielējas :)


Emīlam arī vizuālā māksla - izdomāja, kādu filmu  gribētu uzņemt un uzzīmēja afišu. Arī uzrakstīja aprakstu, par ko filmā būs - ieskaitīju pie latviešu val.  Krievu valodā izpildīja skolotājas iedotās darba lapas par puķēm. Emīls arī Bībeli lasīja un konspektēja. Un ar sportu nodarbojās. Un šobrīd vēl arvien lasa "Zaļo grāmatu". Un māca Mariju likt puzles. :) 



Māris šobrīd mākslas skolā mācās. Drīz atbrauks - tad turpināsim mācības. :) Viņam vēl jāpabeidz prezentācija ģeometijai (par simetrijām) un literatūrā konspekts par M.Zālīti. Kad jautāju, vai par M.Zālīti uzdotais ir izpildīts, jauneklis teica, ka nezinot. Protams, pasmējām, ka kā nu tā var nezināt. Literatūras klade esot skolā, bet vai tur kāds pa šodienu ir ierakstījis konspektu par M.Zālīti, tas gan nav zināms. :D Nu nevar, protams, pārliecinoši teikt, ka nav ierakstīts - ja nu kāds to ir izdarījis!! Bet Māris "laikam" tomēr neesot to darījis. Šodien es stipri nosirmoju...