Skumīgi šovakar...

Ieklīdu savu bērnu e-klasē šovakar.
Un apmulsu...

Ieraudzīju vērtējumu Dāvim angļu valodā - 5. Un Emīlam blakus - 7. Nē, nu tas vienkārši nav ar prātu aptverams, jo dzīvē ir otrādāk. Un arī skolā skolotāja izteicās krietni atzinīgāk par Dāvi nekā Emīlu, ka labi visu saprot, runā utt.(atšķirībā no gadu vecākā brāļa). Nu, kas tas par absurdu! Labi, visam jau vienmēr ir kāds izskaidrojums un gan jau arī mēs rīt risinājumu atradīsim. Bet šovakar skumji - par attieksmi pret bērniem, par paviršību.

Man jau šķiet, ka tie abi bērni ir vienkārši sajaukti, bet būtu jau dikti jauki, ja arī skolotāja spētu atzīt savu kļūdu. Kad runāju par šo ar Kira mammu, kura arī bija tajā nodarbībā klāt - arī viņai pirmā un vienīgā doma bija, ka skolotāja ir sajaukusi bērnus.
Vēl jau kas - Dāvim, kurš taču mācās 4.klasē, visu šo pusgadu doti pildīt tie paši darbi, kuri Emīlam - ar norādi "5.-6. klasei" ?? Jā viss jaunais izrādās nav nemaz tik viegls - arī ar jauniem skolotājiem ir jāiemācās atrast kopīgu valodu, savādāk īsti nesanāks... Bet gan jau mēs pielāgosimies, sapratīsim paši - kas ir kas :) un būs labi.

Un te ir vieta pateikt lielum lielo paldies Dāvja skolotājai Līgai :) Par lielo atsaucību, patieso ieinteresētību un sirdssiltu attieksmi, kas bija jūtama mūsu komunikācijā un sarakstē. Tiešām liels paldies no sirds! Paldies arī no Dāvja - varēja redzēt, ka viņam ļoti daudz nozīmēja skolotājas atzinīgie vārdi.

Iešu, samīļošu bērnus un sadzīšu pa gultām. :) Viņi jau dzīvo Svētku gaidās. Jāpastumj laikam arī man maliņā tās bažas un skumjas, un jāpievēršas Prieka gaidīšanai. :)