...

Lūk, dabūju brāzienu no Tīravotu puses, ka blogu esmu pametusi novārtā...
Taisnība jau ir, bet šobrīd stundu par maz diennnaktī. Centīšos tad vismaz visu svarīgāko atrādīt un pastāstīt pamazām.

Mācības notiek kārtīgi. Katru dienu matemātika, kautkas no latviešu val. - vai nu uzdevumi vai kāds domraksts. Angļu valoda arī ir katru dienu. Emīls raksta arī skolotājas uzdotos projektus par pienākumiem un skolas tradīcijām. Arī krievu valoda ir katru dienu - ja neņemam lasīt/rakstīt no mācību grāmatas, tad vismaz kāda zinātniskā filma krievu valodā tiek skatīta. Diezgan bieži šī valoda ienāk arī mūsu sadzīvē. Ar vīru biežāk sarunājamies krieviski, un bērni cenšās pievienoties mūsu diskusijām. :) Pat mazā Marija jau daudz vārdus samācījusies un jau kādus vienkāršākus teikumiņus liek kopā.
Ar dabaszinībām notika bēda - pavisam nejauši un ļoti muļķīgi krāsnī nokļuva un veiksmīgi sadega kaudzīte ar mācību lietām - tai skaitā pāris bērnu zīmējumu un pilnīgi viss par dabaszinību - abas mācību grāmatas un klāt sagatavotie darbiņi un uzdevumi. Bet tas mūsu mācīšanos ir padarījis tikai interesantāku - esmu spiesta vairāk rakties pa interneta dzīlēm, vairāk pati gatavoties un stāstīt, un rādīt zēniem manu sirdsmīļo priekšmetu. Jā, pateikšu pavisam godīgi - man ir dzimusi doma pie mana dabaszinību maģistra piemācīties klāt pedagoģiju un varbūt ka... kas to lai zin... laiks rādīs... :)