Mūsu saime kopš vakardienas ir kļuvusi kuplāka par divām jaukām meitenēm. :) Grēks jau droši vien tā teikt, bet tāda sajūta, ka katrus nākamos audžubērnus TTA mums sūta arvien foršākus, mīļākus, jaukākus. Nē, nu iepriekšējie arī pilnīgi noteikti bija visvisburvīgākie, bet šie ir vēlvēl... :D Gan jau tā pirmā sajūsma un laimes sajūta rimsies, kad sāksies kādas problēmas (un tās jau tak neizbēgami būs), bet pagaidām mēs visi baudam laimi. Diezgan bieži man saka - kādi jūs malači, cik labu darbu darat - bet taču tā mūsu laime, jaunas sajūtas, jauna pieredze bagātina mūs pašus kā ģimeni, katru atsevišķi. Abi puiši kā mazi gailēni lēkā apkārt lielajai audžumeitai, izrādās paši, lutina viņu. Kopumā jāsecina - audžuģimeņu būšanas ir viens tāds makten egoistisks pasākums - mēs taču to daram savai laimei! Un, protams, ir forši, ka arī citus varam darīt laimīgākus.
Tā nu pēdējās dienas vienā skriešanā, bet tai pat laikā viss tik gludi kārtojas, dienas ir tik piepildītas ar labo.
Šai sakarā mani ļoti uzrunāja šīsdienas rīta lūgšana no Mieram tuvu:
Mans Dievs, laika Kungs, dari, lai es protu labi izmantot šo laiku, ko Tu esi man devis, un piepildītu atdot to Tev.
Mans Dievs, laika Kungs, palīdzi man, lai ik dienas man ir
laiks būt ar sevi,
laiks satikt Tevi un laiks uzklausīt citus,
laiks strādāt un laiks novērtēt sava darba augļus,
laiks apbrīnā aizturēt elpu un laiks elpot mierā,
laiks apklust un laiks apstāties,
laiks pasmaidīt un laiks pateikt paldies,
laiks aizdomāties un laiks piedot,
laiks gaidīt, laiks mīlēt un laiks lūgties...
Mans Dievs, laika Kungs, es atdodu Tev visas šīsdienas stundas un visas savas dzīves dienas līdz pat brīdim, kad ar Tavu žēlastību mans laiks virs šīs zemes būs piepildīts.
Susu mājās dzīvo lielais Suss ar kundzi un septiņi augoši Susiņi (divi no tiem ir audžuSusiņi) :) Susu mājā mēs visi kopā dzīvojam, mīlam un augam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru