Dzīvie dzīvo dzīvu dzīvi :)

Jau mēnesis pagājis, kopš pēdējā rakstītā. Tik daudz jauna, skaista, interesanta noticis.
Jā, mums ir ģimenes pieaugums - mūsu pulkam pievienojās trīs audžubērni - māsiņa (6.g.) un brālīši (4.g. un 2.g.). Dzīve ir uzņēmusi apgriezienus ne pa jokam :D Atceros, pirmās dienas vakaros kājas un muguru nejutu no nepierastā slodzes pieauguma, bet nu jau ir labi.

Man ir daudz palīgu - meitenes ir klāt visur, viss viņām ir jāredz, jāzin un ja vēl sanāk ko izrīkot - lieliski. Nu tādas priekšnieces man aug! :D

Zēniem vienkāršāk - ja jādara, tad jādara. Ņem un izdara.

Šis jau vairāk iekš ģimenes skolas - abi skolnieki uzmeistaroja pagalmā fortu. Visnotaļ iespaidīga konstrukcija sanāca, žēl, ka bildēs grūtāk to atainot.

Fortam ir viena ieeja un visapkārt lūkas - novērošanai un, skaidra lieta, ka arī ienaidnieku uzbrukumu atvairīšanai.

Skats no iekšpuses - jumts kārtīgs, uz galvas nekas nepil un vējš arī īpaši klāt netiek. Florbolu iekšā gan nespēlēja. :D Vai tad nav skaidrs katram, ka tā tak lielā šautene?! :D

Pavasara sezonas atklāšanas ballīte. Jā, ak svētās šausmas un bērnu prieks - kola arī bija sarūpēta.

Šis nu laikam atsevišķs stāsts. Kā nu tur bija - "poskolznulsja, upal, očnulsja - gips". Kāja pušu. No pavasara darbiem veiksmīgi izvairījies, sildās mans cienīgais saulītē.

Mānīga tā pirmā saulīte - tāda, ar zobiem! Labi, ka ir kur pasildīties.

Tāds neliels ieskats aprīlī.
Puišu mācības - nu jā, viss notiek, katru dienu ir valodas matemātika. Gandrīz katru dienu ir kautkas no dabaszinībām. Sociālajās zinībās veiksmīgi ievijās apkaimes tīrīšana, talkošana. Un viena liela dzīves skola - iemācīties sadzīvot, pieņemt savā pulkā vēl trīs biedrus, pieslīpēt savus niķus un stiķus ar viņējiem - daudz prieka, daudz satraukuma un ļoti, ļoti daudz sarunu. Brīžiem šķiet, ka es tik runāju, runāju un runāju bez mitas. Bet ir jūtams rezultāts - ir jau trausla tā ķīviņu/saticības robeža, bet mācamies visi kopā dzīvot dzīvi skaisti.