Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu... (Rom 8,28)

Mūsu saime kopš vakardienas ir kļuvusi kuplāka par divām jaukām meitenēm. :) Grēks jau droši vien tā teikt, bet tāda sajūta, ka katrus nākamos audžubērnus TTA mums sūta arvien foršākus, mīļākus, jaukākus. Nē, nu iepriekšējie arī pilnīgi noteikti bija visvisburvīgākie, bet šie ir vēlvēl... :D Gan jau tā pirmā sajūsma un laimes sajūta rimsies, kad sāksies kādas problēmas (un tās jau tak neizbēgami būs), bet pagaidām mēs visi baudam laimi. Diezgan bieži man saka - kādi jūs malači, cik labu darbu darat - bet taču tā mūsu laime, jaunas sajūtas, jauna pieredze bagātina mūs pašus kā ģimeni, katru atsevišķi. Abi puiši kā mazi gailēni lēkā apkārt lielajai audžumeitai, izrādās paši, lutina viņu. Kopumā jāsecina - audžuģimeņu būšanas ir viens tāds makten egoistisks pasākums - mēs taču to daram savai laimei! Un, protams, ir forši, ka arī citus varam darīt laimīgākus.
Tā nu pēdējās dienas vienā skriešanā, bet tai pat laikā viss tik gludi kārtojas, dienas ir tik piepildītas ar labo.
Šai sakarā mani ļoti uzrunāja šīsdienas rīta lūgšana no  Mieram tuvu:

Mans Dievs, laika Kungs, dari, lai es protu labi izmantot šo laiku, ko Tu esi man devis, un piepildītu atdot to Tev.
Mans Dievs, laika Kungs, palīdzi man, lai ik dienas man ir
laiks būt ar sevi,
laiks satikt Tevi un laiks uzklausīt citus,
laiks strādāt un laiks novērtēt sava darba augļus,
laiks apbrīnā aizturēt elpu un laiks elpot mierā,
laiks apklust un laiks apstāties,
laiks pasmaidīt un laiks pateikt paldies,
laiks aizdomāties un laiks piedot,
laiks gaidīt, laiks mīlēt un laiks lūgties...
Mans Dievs, laika Kungs, es atdodu Tev visas šīsdienas stundas un visas savas dzīves dienas līdz pat brīdim, kad ar Tavu žēlastību mans laiks virs šīs zemes būs piepildīts.

StarParty Suntažu oservatorijā

Sestdien, kā jau lielākā daļa Latvijas, arī mēs lūkojām zelta rudeni. Braucām uz Suntažiem, kur notika 10. Starparty. Sīkāk par pasākumu un lekcijām, kuras mēs arī ļoti ieinteresēti noklausījāmies, var palasīties starspace.lv.

Zeltainā Latvijas daba.

 

Ierodoties Suntažu observatorijā.

Aiz mums varens aitiņu bars - esot 150 vuškas.

Pie pīļu dīķa (gan jau ne tikai pīles tur plunčājas). Saimniecībā redzējām vēl arī zosis, tītaru, vistas, gaili, pērļvistiņas.

Marija brīnās, kā dīķī viena pīle šļakstās.

No zosīm gan labāk pa gabalu. Šīs itin niknas bija.

Marija izaicina likteni un zosis. Vienreiz gandrīz arī dabūja trūkties - no malas jau skats labs - skrien bērns kliegdams, bļaudams, un pakaļ dzenās piecas zosis, arī kliegdamas, bļaudamas. Bet brīdināta mazā ziņkāre bija, tā ka bēda un satraukums ātri pārgāja. Tagad jau pati atceras kā lielu piedzīvojumu. :)

Un auniņu baroja.

Un auniņš viņu vizināja.

 Laimīgā mana meitene!

Te jau daži nopietnāki instrumenti. Kamēr vēl uz zvaigznēm un mēnesi nevar 'šaut', tiek tēmēts uz koku galotnēm.

Starp lekcijām.

Kad satumsa, pētījām mēnesi. Dāvim ļoti patika. Visiem tika arī piemiņas dāvaniņas. Superīgs pasākums. Un mēs jau līdz galam nemaz nepalikām, aizbraucām ap 10 vakarā, pat nestāvējām rindā uz lielo teleskopu. Gara diena Marijai sanāca. Un Annis arī mājās slimoja. Nākošreiz arī programmas nakts daļu plānojam izbaudīt (vismaz puiši ar tēvu).

Daži mirkļi no vasaras

Dzīve man šobrīd skrien ātrāk, nekā es spēju tikt līdzi. Laikam tāpēc šodien mēs gandrīz visi apslimuši - vismaz ir iespēja apstāties.

Dažas bildes no skaistās vasaras. Rudens sākumā mūsu saimei nācās apmest kūleni - tāpēc arī mana atgriešanās blogā apstājās. Pāris vārdos sakot, negaidīti un neplānoti mūsu audžumīluļus atdeva atpakaļ bioloģiskajam tēvam. Protams, ļoti žēl. Lai nu viņiem visiem veiktos un izdotos - tad jau tas būtu lieliski - tēvs tomēr. Bail jau par to nelāgāko scenāriju, ka pēc laika bērniem nāksies vilties pieaugušo pasaulē atkal. Tā jau viņiem ticība un uzticības 'lielajiem' stipri traumēta, bet bērnu dēļ, es lūgšu TTA un cerēšu ļoti, ka šoreiz viņiem kopā viss izdosies. Bet tātad - dažas bildītes vēl no skaistā kopābūšanas laika :)

pelde Daugavā katru pēcpusdienu, kad vien laika apstākļi atļāva :) starp citu, lielisks veids kā bērnus dabūt tīrus !

Jo lielāks/vecāks, jo aukstāks/slapjāks šķiet ūdens.

Mūsu mazais princis :) ir taču līdzīgs, vai ne?!

Man atveda krustmeitiņu paauklēt. Bet es jau pie tās auklēšanas netiku pielaista - sīva konkurence. :) Dzīva lelle patīk pat puišiem!

Dāvis Jāņos. Šogad bezgala skaistas bija arī rozes (fonā). :)

Pie Jāņu ugunskura. Ierasti mums tiek kurināts tikai 'mangalis', bet šogad ļoti sakārojās arī īstu ugunskuru. Un labi ka tā! Dziedājām ilgi, smējāmies un priecājāmies. Skaisti svētki sanāca. Bija arī daži 'kritušie' turpat zālītē, tos tētis gādīgi līdz gultiņai aiznesa.

Dzīvs pierādījums tam, ka mūsmājās bērni aug kokos.

Vecākais un jaunākais bērniņš.

Un koki mums ir ražīgi. ;)

Kokos mums aug arī skaistas puķītes. :)

P.S. Blogs nez kāpēc sagāza dažas bildes uz sāniem - vakars vēls, galva sāp - nāksies atstāt kā ir. :)